tavas rokas pie manām rokām
manas lūpas pie tavējām
saskaras augumi
iekārē trīsot....

[vai vari ātrāk to krūšturi
attaisīt?]

tavas rokas uz manām krūtīm
manas ...es nezinu kur ir manējās
es esmu pazudusi
tai vētrā, kura pāri mani skrēja

manas rokas uz taviem gurniem
tavas tepat,manā tuvumā
vilnis ceļ augstāk
nes tālāk
un tālāk
tik tālu ka varētu aizlidot....

un tad atkal lūpas
un rokas un pirksti
un krūtis
saskaras noglāsta
pavedina
mati kutina
nedaudz
tev slīdot pār mani
bet zemāk
ķnud nemiers
alkst sajust
saņemt, atdot
piepildīt...

vilnis pēc viļņa pāri veļas
uznes augšā un tur putu galotnē..
vairs nav tavas rokas un lūpas
nav mani gurni un krūtis
nav mūsu pirksti, nav nekā -
esam vētraina jūra mēs...


un tad lēnām viss norimst.
tāds piepildīts miers
vien elpa turpina brīdi vēl skriet....
.