trešdiena, 2010. gada 1. decembris

es klīstu pa      pilsētas ielām         
un lēni ielu      
laternu gaismā           
viegli griezdamies 
dejā                                      
pār mani krīt         
mirdzošs sniegs,                
uz matiem  
uz vaigiem           
aiz apkakles,  
un man nemaz                             
nesalst.                  
ir prieks. 
nezin no kurienes        
manī kopā                                 
ar kūstošo sniegu        
deguna gala
ielīst siltums                             
un mazliet nedrošs         
bet - prieks.                                   

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru