es nezināju,  
ka tā var būt, 
ka rudens pelēkā
lietainā dienā,  
lietus man smaidīt liks. 
un tas nav tā , 
kā pirms gada, 
kad iemīlējusies biju, 
kad smaidīju  
vienkārši no nekā. 
kad vienkārši 
-laimīga biju. 
šodien gāju 
pa peļķēm - 
tajās spoguļojos,
un ļāvu  
lai mati salīst, 
lai sprogojas 
sīkās sprogās.  
upes krastā stāvēju,
un vējā klausījos 
sevī iekšēji  
gavilējot. 
par dzīvi,  
par to,
ka es - 
dzīvoju.