Man pilna sauja mazām mazītiņām papīra sirdīm. Dīvaini, bet šovakar  tās mani silda... sēžu, skatos, pārberu no saujas saujā, mazos zeltainos papīra gabaliņus un, sajūtu ko netveramu, liegu man pieskaramies. Tādu kā apjausmu, ne līdz galam vēl skaidru. Bet gaišu, gaišu kā Piena ceļu vasaras debesīs. Kā vasaras nakti - gaišu, reibinošu un daudzsološu...

 Mazās sirsniņas mani noķērušas savā varā, un es kā Kajs Sniega karalienes pilī, lieku no tiem vārdu -MĪLESTĪBA.