sestdiena, 2010. gada 24. jūlijs

vīns glāzē
tumši sarkans,
glāze man
rokā
vīna lāse
uz lupām
tik pilna
saules,
un dzīvības...

un
noreibst
prāts
uz mirkli
no saules?
vai vīna?
vai no kā cita...

uz mirkli.
tikai
uz mirkli.

man tik ļoti to gribas pateikt.
un es teikšu . ej prom.
ne mirkli negribu paturēt vairs.
kas bijis, tas bijis. un sen jau.
lai paliek tās atmiņas tur.
es tām uzvelšu akmeni
virsū.
un pāri iešu
dziedādama.
03.06.2010.
vakardien uznāca milzu skumjas
un šorīt arī tās mani tur gūstā
bet es nepadošos
pasaulē klejot došos
un .....
gan jau reiz...
priecīga atgriezīšos.....
22.05.2010.
Ienāc manā telpā
Ienāc soļiem drošiem
Pieskaries man ar elpu
Pieskaries noglāstoši
Paņem mani aiz rokas
Paņem un aizved projām
No ikdienas un no domām
Aizved mani projām....
30.03.2010.
satikties
un satuvināties
dzīvot
pieskārienā
tik dzīvā.
elpot kopā
un klusēt
vienā vārdā

...........
izšķirties
attālināties
atsvešināties -
bet joprojām
reizēm
aizverot acis
pieskāriens
elpo
joprojām
vārdi skan
ausī
joprojām
.....
27.02.2010.
redzēt tevi vai neredzēt
pateikt vai neteikt neko
atcerēties vai aizmirst
domāt vai nedomāt
nolikt atmiņu stūrītī
tālajā, dziļākajā...
vai izmest pavisam
ārā
no prāta un arī
no sirds...
16.02.2010.
pieskārieni
caur vārdiem
nemanāmi
sasilda sirdi

prieks kā
sniegpārsla viegla
nolaižas klusi uz
lūpām

es smaidu
un kāri nolaizu
kūstošo sniegu
kas pārvērties
ūdens lāsē...

31.01.2010.
īsu brīdi pasaule
tukša bez tevis
man šķita.
cik muļķīgi ...

labi, ka tikai uz brīdi
apjukusi es biju.
labi, ka tev aizejot
daudz ko citu ieraudzīju.

caur skumjām un sāpēm
sevi atkal atradu,
acis atvēru,
spārnus izpletu
un aizlidoju...

prom no to domu gūsta.

18.01.2010..
es shodien atkal pamaniiju
cik pasaulee kraasu ir daudz,
nav vieniigi peleeks,
nav tikai melns vai balts.
dzeltens meeness
tumshzilaas debesiis
saarts saulriets
peeleciigajaas
mirdzoshs sniegs
spozhaajaa saulee,
ziedoshs pukjpods
uz palodzes.
mazaas ziiliites
dzeltenaam
kruutiim kruumaa
un raibais dzenis,
kas kokaa kalj.
sarkani aaboli
bljodaa uz galda.
un zaalji siipolu
loki uz palodzes....


kraasu pilna
ir pasaule.
manas acis kraasainaa
pasaulee veras
un pashas kraasainas
top.
19.01.2009.
es dodos izmest savas druumas domas --
atstaashu taas uz pilseetas brugja,
uz tramvaja sliedeem,
un sniega kupenaas ielu malaas.
vareetu Daugavaa nosliicinaat
tik drosh vien taa aizsalusi...
skatlogos atstaashu starp manekeniem
un spozho lampinju gaismaas kaarshu,
lai taas tur paliek.
un netraucee naktiis man guleet.
es ceru, taas samiis gaajeju solji
sabrauks tramvaji
un sniegaa taas sasals,
bet manekeniem taas netraucees...

02.01.2010..
es sadegu
klusiiteem
sevii gruzdot
naktiis asaru
ugunskuros.
un tad, kad
no ogleem
vairs tikai
pelni buus
tos varees
pa veejam
kaisiit.

12.01.2010..
taa leeni un mieriigi snieg
uz svaigajaam bruuceem sniegs
smeldz, un mazliet ir auksti
bet es ljauju, lai snieg.
apsnigs un varbuut
sadziis, aizaugs taas bruuces ciet
29.12.2009.
es skatos punktaa
kura nemaz nav
es skatos
nekurienee
un skatiens mans
drosh vien ir
neko neredzoshs
kaut gan caur sienu
redzu mezhu, juuru
to pljavu, kur bij pienenes
un shuupoles,
es redzu shuupoles
kas augshup lejup nes
taas shuupoles
kur shuupojaamies mees...
28.12.2009.
aizdaard pa sliedeem smagi vilciens
drebinot loga ruutis
runcis murraa uz rokas man guljot
aiz sienas klab klaviatuura
nakts ar diivainiem trokshnjiem pilna
un galva man pilna domu
miegs taa kautri pie sliekshnja diidaas
bet es to nelaizhu iekshaa.
aplami, galiigi aplami....
22.11.2009.
reizeem
ja vareetu
aptureet laiku,
pavisam pavisam
mazliet
es gribeetu
pietureetu to --
neapturamo.
pavisam iipashos
mirkljos, luugt
lai tas kaveejas
un tad,---
tad jau atkal
var taalaak iet...
15.11.2009.
Tavi vaardi nepateiktie
ar maniem pateiktiem
kaut kur maakonjos tiekas...
sasmaidaas, saskataas
pie manis, pie Tevis,
muusos abos atgriezhaas.
cik ilgi es dzirdeeshu
klusumu skanaam,
cik ilgi mani vaardi
Tev nekljuus par nastu,
tik ilgi mees buusim.
Tik ilgi veel notiksies
satikshanaas,
vaardos, domaas
un klaatienee,
maakonjos, debesiis
un tepat uz zemes.
01.11.2009.
shodiena kaa robezhdiena
starp pagaatni un tagadni.
kaa punkts.
kaa jauna taisne.
pec shodienas
es cita buushu riit,
stipraaka un trauslaaka,
nedaudz ievainota.
bet dziiva.
bez iluuziijaam par bijusho
ar ceriibam par nakotni.
atstaajot saapes un asaras
un arii panjemot liidzi,
lai aizmirstu un atcereetos,
un lai dziivotu, dziivotu
dziivotu......
25.10.2009.
citreiz prieks atnaak klusiitinjaam
uz pashiem pirkstu galinjiem
apskauj rokaam siltaam
un piepilda sajuutaam taadaam
kas liek aciim mirdzeet
un smaidiit, smaidiit, smaidiit.
23.10.2009.
es esmu tai dzeltenaa lapaa
kas veejaa norauta lido
es esmu kastanii bruunaa
un ozola ziilee zaljaa
es esmu lietus pilienaa
un pirmaa sniega paarslaa
pilna ar rudens kraasaam
es esmu rudenii shajaa
15.10.2009.
valdzinjsh pie valdzinja
dziipari vijas
adatas zibinaas
domas lidinaas,
ieadu paardomas
atminjas, ceriibas
ieadu dalju
no savas sirds.
peedeejas rindinjas
viegli izadaas -
ar smaidu pildiitas.
ceru, ka sildiis mani
mans adiijums
rudenja veejos
un ziemas salaa,
ceru, sildiis domas
un smaids.
05.10.2009.
man skjita es palaidu
tevi veejaa
kopaa ar pienenju puukaam
lai lido tu viegli un taalu
un lai man ir ceriiba tikties.
ar tevi taalajaas pljavaas..

tagad rudenja veejos
man skjiet,es tomeer tureeju tevi
pieseeju pavedienaa, nelaidu briivi
un par to maksaaju
ar smeldzi, ar skumjaam
un ceriibam - nepiepildiitaam...

tagad pats tu aizlido
projaam ar gaajputniem taalees....
02.10.2009.
ap mani ir tukshums
un manii tukshums
dveeselee veeji tik lapas dzen
es esmu viena
un nav it neviena
kas mani speetu mierinaat
tas atkal ir rudens
kas iztuksho mani
kursh dziivi par mokaam
man paarveido
/1989.g septembris./
manii paartruuka kaada stiiga
nezinu siika vai noziimiiga
bet sajutu saapi
un tukshumu vietaa tajaa.
es zinu pasaapes, paaries,
radiisies jauna vai dziivoshu
vispaar bez taas.

tikai shobriid
saap mazliet, bet paaries...
manii paartruuka kaada stiiga
nezinu siika vai noziimiiga
bet sajutu saapi
un tukshumu vietaa tajaa.
es zinu pasaapes, paaries,
radiisies jauna vai dziivoshu
vispaar bez taas.

tikai shobriid
saap mazliet, bet paaries...

25.09.09.
tulkoju klusumu
bet shoreiz
nekaa,
nesanaak...
to valodu
es veel
neprotu,
taas ziimes
neatpaziistu
un pierakstiit
nemaaku.
un manii arii
klusums
pauze
mirklja apjukums
netulkojams
sajuutu
shifrs.
25.09.09.
es aizveeru acis
un celjoju domaas.
nonaacu atminjaas
taalaas un tuvaas
uz sapnju salas
prieka juuraa
beedu ielejaa
pie bailju muura
paardomu kalnos
shaubu lejaas
pie neticiibas upeem
un ceriibu okeaaniem,
laimiigo briizhu karaljvalstii
ieguutaa un zaudeetaa
zemee...

taalu es biju, atgriezos
shodienaa, manaa,
vislabaakajaa.

15.09.09.
man tevi vajag
tavas acis
manii raugaamies
un tavu roku
vajag man
kas pieskaras
man viegli
man tevi vajag,
tevi - tuvumaa...
09.09.09.
man shodien
nedaudz saap
tas attaalums
kas ir starp mums
tie kilometri
garu celju
tie mezhi
pljavas, lauki
taas dienas, naktis
nedeeljas....

mazliet,
bet tieshi
shodien
nezin kaapec
saap..
09.09.09.
vakaros es zogu
miegam stundas
bet riitos ilgojos
kaut diena
agri nesaaktos.
ar modinaataaju
striidos
pati uz sevi baros,
bet neliidz nekas,
kad vakars klaat
es atkal zogu...

vien paliidz
sirdsapzinjai doma
taas stundas zagtaas
prieka pildiitas...
09.09.2009.
es skatos peleekaas debesiis
bet redzu plashumu zilo
es skatos lapaas birstoshaas
bet redzu ziedosho pljavu
es skatos kaa putni aizlido
bet redzu taurinju deju.
vai man ar aciim kas noticis?
nee, taas plashi atveertas,
es shoriit vienkaarshi redzu to
ko vasaraa atminjaas ierakstiiju.
08.09.2009.
man pieder shodiena -
ik mirklis no agra riita
liidz vakaram veelam,
gan jautri prieciigais
gan smeldziigi skumjais,
arii saapiigi dzeloshais
bet visvairaak --
mirklis miiljuma pilnais.
to es noglabaashu,
klaat pie citiem
miiljiem mirkljiem likshu
un kaa celjamaizi
riitdien liidzi njemshu.
31.08.2009.
izgaaju naktii,
staaveeju tumsaa
veejsh lietu
sit sejaa,
veeja zvans
skaniigi dzied,
kaiminju kakjis
glauzhas pie kaajaam
suudzas ka maajaam
durvis ir ciet..
staaveeju naktii
klausiijos dziesmu
ko manaas domaas
sirds mana dzied...
29.08.2009.
peecpusdienaa, piesauliitee
bizmaariite zaalee
seedeeja
un par savu dziivi
domaaja--
par katru mirkli
kad ljoti laimiiga biju
Dievs man deva uz spaarna
punktinju mello
kaa pieturas ziimi
pie kaa pietureeties
kaa jumtu zem kura
beedaas patverties
punkti kraajaas
un spaarni melni
man kraasojaas
bet... es tachu
miilu dziivi,
es rotaaties gribu...
un teerpties
kraasaas koshaas.
Dievs mani sadzirdeeja
mazos punktinjus
lielakos savienoja,
daavaaja sparnus man
jaunus un kraashnjus
kraasaa kas miilai maasa.
tagad es rotaajos teerpaa
koshi sartaa,
un laimiigos mirkljus
kas punktinjos likti
glabaaju sirdii ....

...ai, bij jauki paardomaas buut!

spaarnus plati izpleshot
aizlaidaas kukainis mazais
pasaulee laimi veel guut.
26.08.2009.
viens vaards - ilgojos,
un tajaa ir viss.
ja Tu lasi atveertu sirdi
tad visu tai vaardaa dzirdi
visu, ko varu es pateikt
un arii ko nokluseeju.

Tikai Tu un cits neviens
nesadzirdees mani,
jo tas mirklis ir bijis starp mums.
26.08.2009.
tajā dienā, kad es neuztraukšos kā Tev iet
laikam manai sirdij būs jau durvis ciet.
tad, kad nemeklēšu Tavu acu skatu
un kad nevajadzēs Tevi blakus
beidzies būs viss, kas ir kopā bijis.
bet man tagad vajag zināt vai Tev labi klājas
sajust roku Tavu turam manējo
un kad tuvu esi,acīs ieskatīties
ieraudzīt tur vārdos neteikto.
sākums, tas tik mūsu stāstam sākums
un par beigām nezinu neko.
19.08.2009.
Saule spīdēja
lietus lāsē
zīmējot mākoņos
varavīksni,
vienu mirkli tā
savienoja
zemi un debesi.
vienu mirkli tik īsu
cik paspēt var pilienā
sīkā sauli ieraudzīt
vienu mirkli tik garu
cik paspēt var domu izdomāt,
skatoties zūdošā debesu tiltā.
19.08.2009.
Man tā vēl gribas
vasaru izbaudīt,
celties agrā rītā
uzvilkt kleitu plandošo
tik manā iedomās esošo
basām kājām pa zāli iet,
un jūras malā vējā skriet.
bet vasara lēnītēm aizrit
bīdamās dzestro rītu ....
man tā vēl gribas to pieturēt
aiz zieda, aiz saules stara
bet tā pamazām aiziet rudenī
kopā ar lietavām garām...
es paņemšu ābolus zaļos
griezīšu sīki un savārīšu
iekonservēšu vasaru,
paslēpšu zaptes burkā,
saplūkšu piparmētras,
sasiešu pušķos lielos,
bēniņos kaltēties nolikšu,
un vasaras smarža pie manis,
kopā ar tēju nāks ziemā....
bet vēl es paņemšu atmiņas
par šo vasaru raibo un skaisto
tās dziļi sirdī ieslēgšu,
iesiešu matu pīnēs,
paslēpšu gliemežvākos
un manās acu dzīlēs.
smaidīs tur mana vasara.
smaidīs līdz nākamajai....
13.08.2009.
vakar,
jūras malā es smiltīs gulēju.
vējš man dziesmu dziedāja,
un viļņi jūrā kaut ko stāstīja.
es klausījos un paturēt
to sirdī gribēju...
šodien domāju,
kādi vārdi dziesmai bija,
un ko viļņi man teica,
bet neatceros ne dziesmu,
ne šalcošās jūras stāstu.
bet sirds atcerās ---
es tajā brīdī laimīga biju.
02.08.2009.
Es un jūra, jūra un es...
gribas par vilni pārvērsties,
un vienmēr uz krastu skriet,
ar smilšu kāpām satikties,
un atpakaļ iet...


ja manis par daudz,
lai manis nav nemaz..
31.07.2009.
skumjas šodien
man ciemos bija
un es tās uzņēmu
kamēr lietus lija.
skumu, skumu
līdz apnika.
lietus beidzās,
caur mākoņiem
saule spīdēja.
es uzvilku svārkus
raibus un košus
iebridu pļavā
kājām basām
sasmēlos prieku
no smaržām,
kas gaisā
pēc lietus bija.
un savu viesi
pavadīju,lai iet.
un, ja atnāk ciemos,
tad tikai mazliet.
31.07.2009.
mazliet skumji
man, skatoties, kā
vējā virpuļojot
un it kā lēnu
deju dejojot
lido dzeltena
bērza lapa.
viena, tad
vēl un vēl....
vasara rudens
ballei pošas...
gatavo drānas
košas.
bet man skumji,
mazliet.
30.07.2009.
palaidu sirdi
brīvdienās
un prātu zaļajās
ganībās .
kur paliku pati?
debesīs zilajās....
30.07.2009.
mēs gribam no
ikdienas
aizlaisties
spārnos debesīs
pacelties,
ilgi, laimīgi lidot
smieklus smejot.

tā mēs lolojam
sapņus...
un sapņos lidojam,
bet mostoties
atgriežamies,
tepat uz zemes.
29.07.2009.
man patīk šī vasara,
tā pilna ar prieku,
tādu saulainu, siltu
un piepildītu.
lai līst lieti,basām kājām
pa peļķēm bradāju
par dubļiem -nebēdāju.
agrā rīta līdzi ar putniem
dziedu,
un saka man citi,
ka šovasar
es kopā ar puķēm
ziedu .
25.07.2009.
Ja es Tevi mīlēšu
es būšu Tev viss
saule, mēness un
zvaigzne debesīs
rīta rasa un vakara
krēsla, putna dziesma
un tauriņa spārns
kas glāsta.
lietus, krusa un sniegs
tumsa melna un gaisma,
jūras vilnis un kalnu
galotnes, saules pieliets
smilšu tuksnesis,
es būšu Tev viss,
Ja mani mīlēsi.

bet, ja tas zudīs
es teikšu, lai ej
es Tevi neburšu
un neturēšu,
mezglā nesiešu .
es Tevi atdošu.
man nevajag to,
ko es nemīlu.
24.07.2009.
viegli viegli
šovakar sirds
puksti ritmu sit
priecīgi līksmi
kā deju dej.
prāts gudro,
vai atļaut,
vai pieturēt.
bet sirds sauc
to līdzi diet.
izbaudu šodienu
uzkrāju prieku
piepildu šūnu
vissīkāko.
noderēs dienā
kad sirds
dziedās dziesmu
smeldzīgi skumīgo.
23.07.2009.
Saule spīdēja
lietus lāsē
zīmējot mākoņos
varavīksni,
vienu mirkli tā
savienoja
zemi un debesi.
vienu mirkli tik īsu
cik paspēt var pilienā
sīkā sauli ieraudzīt
vienu mirkli tik garu
cik paspēt var domu izdomāt,
skatoties zūdošā debesu tiltā.
21.07.2009.
lido šodien ap mani
iedvesma kā tauriņš,
bet nenosēžas uz pleca
un nečukst ausī neko.
pietuvojas un
atkal jau prom.
viena rindiņa
uzrakstas, otra,
bet trešai vairs
iedvesmas nav.
Nu, ja nav, tad neko.
nebūs šodien vairāk
par rindiņām divām...
`` pieskaros es Tev domās,
pārvarot attālumu starp mums.....
17.07.2009.
gaisā virmo
vasaras smarža
reibinoša.
nav vēja,
viss pieklusis,
tikai kāds putns
nakstdziesmu dzied,
vairāk nekā nav
šovakar.
tikai es, manas domas
un vakars,
mazliet mulsinošs....
15.07.2009.
Te mēs esam
uz vienas līnijas
Kura savieno
mūs Visumā
Taisne vai līkne,
es nezinu.
Sākums tai tur -
Bet beigas ...
Nav zināms, kur.
Vienalga,
Kamēr uz vienas
līnijas esam
nav nozīmes
beigu punktam.
13.07.2009.
vēl nenāk miegs...
vēl domas skrien un skrien
pie Tevis, pie Tevis vien...
es tās mēģinu noķert saujā,
un sapīt kājas kā zirgiem
lai paliek pie manis,
tās domas, tās domas....
kas tomēr pie Tevis skrien...
/11.07.2009./
Nolija lietus.
nomazgāja debesis
spodri zilas.
priedei katras
skujas galā
ūdens pilienā
saule spoguļojas.

/10.07.2009./
diena pēc dienas, naktis,
un atkal jau dienas,
nedēļās sienas
un mēnesī krājas,
mēnesis viens un otrs
trešais, ceturtais, piektais,
skat jau pusgads pagājis
laiks nemanot aizskrējis,
ziemai aizejot,vasarai
pavasari nomainot.
uz mirkli apstājos
un mazliet atskatos
īsu brīdi, tikai mazliet,
un varu tālāk iet :)
08.07.2009.
saule skūpsta
svelmaini karsti
vējš noglāsta plecus
un izjauc matus
es ļaujos un aizverot acis
nokļūstu tajā mirklī,
kad rokrokā gājām,
un pirkstu galos sajūtas pulsēja....
/30.06.2009./
es palaižu Tevi pa vējam
kā pieneņu pūku viegli
un pati kā pūka ļaujos
lai vējš mani tālumā nes

varbūt tālā pasaules malā
varbūt kādā pļavā zaļā
varbūt...
mēs starp pienenēm
satiksimies
06.06.2009.
vīns glāzē
uz vaiga asara
rūgta šokolāde
uz mēles.
labāk nerunāt
nepateikt kautko lieku
klusums šovakar
mans draugs.
22.05.2009.
Ja es Tev
tagad pieskartos,
Ja Tu man
tagad pieskartos
ar pirkstu galiem,
ar lūpām,
ar skatienu....
augumi satiktos
pieskārienā...
o7.05.2009.
tajā bildē ko zīmēja saule
es biju starp zaļajām lapām
es biju tā gaisma
tas mirdzums
tai bildē
ko šodien zīmēja saule
/19.04.2009./
pārskrien pār istabu
solīšiem maziem
saules zaķēns...
lai skrien
šodien es neķeršu to
nespēlēšu spēlītes
es ļaušu lai skrien
lai....
19.04.2009.
es sevi zīmēju ar zīmuļiem
tie saulē izbaloja
ar ūdenskrāsām krāsoju
tās lietus aizskaloja
un tad ar vārdiem sevi
rakstīju, kā dzejoli
kā pasaku
reiz bija, bija, bija...
reiz....
/19.04.2009./
pieskaras vēja nesta spalva
vaigam un noglāsta mani
mierinoši
pieskaras sirdij manai
tavs acu skats
un samīļo mani cieši

/19.04.2009./
es tur biju, uz tā mākoņa
ko vēja spārni tālumā aiznesa
es jūru redzēju un mežu galus
un sauli tik tuvu sajutu ...
es aizvēru acis, un lidoju,
lidoju, tik tālu lidoju...
es palikšu uz tā mākoņa...
un mūžam tur debesīs lidošu...

/18.04.2009./
skumjas....skumjas
kā milzu mākonis
ko vējš projām
nespēj dzīt
un laikam jau
šoreiz nevajag
jāizsāp
jāpārsāp
jāizraud....
skumjas no sirds prom...

/18.04.2009./
Domās
pieskarties....sajust
to siltumu
pieskarties...sajust
sirds pukstus
pieskarties...sajust
lūpu maigumu
pieskarties ...sajust
tevi ...

sajust un pieskarties
un būt....
/03.04.2009./
vēl nenāk miegs...
vēl domas skrien un skrien
pie tevis, pie tevis vien...
es tās mēģinu noķert saujā
un sapīt kājas kā zirgiem
lai paliek pie manis
tās domas, tās domas....
kas tomēr pie Tevis skrien.
/30.03.2009./
vējš, kas mākoņus dzenāja
sajauca manus matus
tie kutināja man degunu
un es aizvēru acis...
skudriņas skrēja pa muguru,
es jutu, tu manī skaties,
un tavās acīs aizvērtās
puspasaules varēja redzēt...
Viena maza zvaigznīte
divas, trīs...
visas visas tālu debesīs.
viens tavs glāsts,
un vēl viens pieskāriens....
Tuvu, tuvu ---
Mīlu to.
Tuvumu.
/03.02.2009./

****

Viegli no zemes atrauties
augstu debesīs pacelties
lidot un planēt
tai bezgalībā....
Viegli sirds gavilē
Kļuvusi brīva kā putns
Viegli, tik viegli tā būt.....
/01.02.2009./