vīns glāzē tumši sarkans, glāze man rokā vīna lāse uz lupām tik pilna saules, un dzīvības...
un noreibst prāts uz mirkli no saules? vai vīna? vai no kā cita...
uz mirkli.
tikai
uz mirkli.
man tik ļoti to gribas pateikt. un es teikšu . ej prom. ne mirkli negribu paturēt vairs. kas bijis, tas bijis. un sen jau. lai paliek tās atmiņas tur. es tām uzvelšu akmeni virsū. un pāri iešu dziedādama.
03.06.2010.
vakardien uznāca milzu skumjas un šorīt arī tās mani tur gūstā bet es nepadošos pasaulē klejot došos un ..... gan jau reiz... priecīga atgriezīšos.....
22.05.2010.
Ienāc manā telpā Ienāc soļiem drošiem Pieskaries man ar elpu Pieskaries noglāstoši Paņem mani aiz rokas Paņem un aizved projām No ikdienas un no domām Aizved mani projām....
30.03.2010.
satikties un satuvināties dzīvot pieskārienā tik dzīvā. elpot kopā un klusēt vienā vārdā
........... izšķirties attālināties atsvešināties - bet joprojām reizēm aizverot acis pieskāriens elpo joprojām vārdi skan ausī joprojām .....
27.02.2010.
redzēt tevi vai neredzēt pateikt vai neteikt neko atcerēties vai aizmirst domāt vai nedomāt nolikt atmiņu stūrītī tālajā, dziļākajā... vai izmest pavisam ārā no prāta un arī no sirds...
16.02.2010.
pieskārieni
caur vārdiem
nemanāmi
sasilda sirdi
prieks kā
sniegpārsla viegla
nolaižas klusi uz
lūpām
es smaidu
un kāri nolaizu
kūstošo sniegu
kas pārvērties
ūdens lāsē...
31.01.2010.
īsu brīdi pasaule
tukša bez tevis
man šķita.
cik muļķīgi ...
labi, ka tikai uz brīdi
apjukusi es biju.
labi, ka tev aizejot
daudz ko citu ieraudzīju.
caur skumjām un sāpēm
sevi atkal atradu,
acis atvēru,
spārnus izpletu
un aizlidoju...
prom no to domu gūsta.
18.01.2010..
es shodien atkal pamaniiju cik pasaulee kraasu ir daudz, nav vieniigi peleeks, nav tikai melns vai balts. dzeltens meeness tumshzilaas debesiis saarts saulriets peeleciigajaas mirdzoshs sniegs spozhaajaa saulee, ziedoshs pukjpods uz palodzes. mazaas ziiliites dzeltenaam kruutiim kruumaa un raibais dzenis, kas kokaa kalj. sarkani aaboli bljodaa uz galda. un zaalji siipolu loki uz palodzes....
kraasu pilna ir pasaule. manas acis kraasainaa pasaulee veras un pashas kraasainas top.
19.01.2009.
es dodos izmest savas druumas domas --
atstaashu taas uz pilseetas brugja,
uz tramvaja sliedeem,
un sniega kupenaas ielu malaas.
vareetu Daugavaa nosliicinaat
tik drosh vien taa aizsalusi...
skatlogos atstaashu starp manekeniem
un spozho lampinju gaismaas kaarshu,
lai taas tur paliek.
un netraucee naktiis man guleet.
es ceru, taas samiis gaajeju solji
sabrauks tramvaji
un sniegaa taas sasals,
bet manekeniem taas netraucees...
02.01.2010..
es sadegu
klusiiteem
sevii gruzdot
naktiis asaru
ugunskuros.
un tad, kad
no ogleem
vairs tikai
pelni buus
tos varees
pa veejam
kaisiit.
12.01.2010..
taa leeni un mieriigi snieg uz svaigajaam bruuceem sniegs smeldz, un mazliet ir auksti bet es ljauju, lai snieg. apsnigs un varbuut sadziis, aizaugs taas bruuces ciet
29.12.2009.
es skatos punktaa kura nemaz nav es skatos nekurienee un skatiens mans drosh vien ir neko neredzoshs kaut gan caur sienu redzu mezhu, juuru to pljavu, kur bij pienenes un shuupoles, es redzu shuupoles kas augshup lejup nes taas shuupoles kur shuupojaamies mees...
28.12.2009.
aizdaard pa sliedeem smagi vilciens drebinot loga ruutis runcis murraa uz rokas man guljot aiz sienas klab klaviatuura nakts ar diivainiem trokshnjiem pilna un galva man pilna domu miegs taa kautri pie sliekshnja diidaas bet es to nelaizhu iekshaa. aplami, galiigi aplami.... 22.11.2009.
reizeem ja vareetu aptureet laiku, pavisam pavisam mazliet es gribeetu pietureetu to -- neapturamo. pavisam iipashos mirkljos, luugt lai tas kaveejas un tad,--- tad jau atkal var taalaak iet...
15.11.2009.
Tavi vaardi nepateiktie ar maniem pateiktiem kaut kur maakonjos tiekas... sasmaidaas, saskataas pie manis, pie Tevis, muusos abos atgriezhaas. cik ilgi es dzirdeeshu klusumu skanaam, cik ilgi mani vaardi Tev nekljuus par nastu, tik ilgi mees buusim. Tik ilgi veel notiksies satikshanaas, vaardos, domaas un klaatienee, maakonjos, debesiis un tepat uz zemes.
01.11.2009.
shodiena kaa robezhdiena starp pagaatni un tagadni. kaa punkts. kaa jauna taisne. pec shodienas es cita buushu riit, stipraaka un trauslaaka, nedaudz ievainota. bet dziiva. bez iluuziijaam par bijusho ar ceriibam par nakotni. atstaajot saapes un asaras un arii panjemot liidzi, lai aizmirstu un atcereetos, un lai dziivotu, dziivotu dziivotu......
25.10.2009.
citreiz prieks atnaak klusiitinjaam uz pashiem pirkstu galinjiem apskauj rokaam siltaam un piepilda sajuutaam taadaam kas liek aciim mirdzeet un smaidiit, smaidiit, smaidiit.
23.10.2009.
es esmu tai dzeltenaa lapaa kas veejaa norauta lido es esmu kastanii bruunaa un ozola ziilee zaljaa es esmu lietus pilienaa un pirmaa sniega paarslaa pilna ar rudens kraasaam es esmu rudenii shajaa
15.10.2009.
valdzinjsh pie valdzinja dziipari vijas adatas zibinaas domas lidinaas, ieadu paardomas atminjas, ceriibas ieadu dalju no savas sirds. peedeejas rindinjas viegli izadaas - ar smaidu pildiitas. ceru, ka sildiis mani mans adiijums rudenja veejos un ziemas salaa, ceru, sildiis domas un smaids.
05.10.2009.
man skjita es palaidu tevi veejaa kopaa ar pienenju puukaam lai lido tu viegli un taalu un lai man ir ceriiba tikties. ar tevi taalajaas pljavaas..
tagad rudenja veejos man skjiet,es tomeer tureeju tevi pieseeju pavedienaa, nelaidu briivi un par to maksaaju ar smeldzi, ar skumjaam un ceriibam - nepiepildiitaam...
tagad pats tu aizlido projaam ar gaajputniem taalees....
02.10.2009.
ap mani ir tukshums un manii tukshums dveeselee veeji tik lapas dzen es esmu viena un nav it neviena kas mani speetu mierinaat tas atkal ir rudens kas iztuksho mani kursh dziivi par mokaam man paarveido /1989.g septembris./
manii paartruuka kaada stiiga nezinu siika vai noziimiiga bet sajutu saapi un tukshumu vietaa tajaa. es zinu pasaapes, paaries, radiisies jauna vai dziivoshu vispaar bez taas.
tikai shobriid saap mazliet, bet paaries...
manii paartruuka kaada stiiga
nezinu siika vai noziimiiga
bet sajutu saapi
un tukshumu vietaa tajaa.
es zinu pasaapes, paaries,
radiisies jauna vai dziivoshu
vispaar bez taas.
tikai shobriid
saap mazliet, bet paaries...
25.09.09.
tulkoju klusumu bet shoreiz nekaa, nesanaak... to valodu es veel neprotu, taas ziimes neatpaziistu un pierakstiit nemaaku. un manii arii klusums pauze mirklja apjukums netulkojams sajuutu shifrs.
25.09.09.
es aizveeru acis un celjoju domaas. nonaacu atminjaas taalaas un tuvaas uz sapnju salas prieka juuraa beedu ielejaa pie bailju muura paardomu kalnos shaubu lejaas pie neticiibas upeem un ceriibu okeaaniem, laimiigo briizhu karaljvalstii ieguutaa un zaudeetaa zemee...
taalu es biju, atgriezos shodienaa, manaa, vislabaakajaa.
15.09.09.
man tevi vajag tavas acis manii raugaamies un tavu roku vajag man kas pieskaras man viegli man tevi vajag, tevi - tuvumaa...
09.09.09.
man shodien nedaudz saap tas attaalums kas ir starp mums tie kilometri garu celju tie mezhi pljavas, lauki taas dienas, naktis nedeeljas....
mazliet, bet tieshi shodien nezin kaapec saap..
09.09.09.
vakaros es zogu miegam stundas bet riitos ilgojos kaut diena agri nesaaktos. ar modinaataaju striidos pati uz sevi baros, bet neliidz nekas, kad vakars klaat es atkal zogu...
vien paliidz sirdsapzinjai doma taas stundas zagtaas prieka pildiitas...
09.09.2009.
es skatos peleekaas debesiis bet redzu plashumu zilo es skatos lapaas birstoshaas bet redzu ziedosho pljavu es skatos kaa putni aizlido bet redzu taurinju deju. vai man ar aciim kas noticis? nee, taas plashi atveertas, es shoriit vienkaarshi redzu to ko vasaraa atminjaas ierakstiiju.
08.09.2009.
man pieder shodiena - ik mirklis no agra riita liidz vakaram veelam, gan jautri prieciigais gan smeldziigi skumjais, arii saapiigi dzeloshais bet visvairaak -- mirklis miiljuma pilnais. to es noglabaashu, klaat pie citiem miiljiem mirkljiem likshu un kaa celjamaizi riitdien liidzi njemshu.
31.08.2009.
izgaaju naktii, staaveeju tumsaa veejsh lietu sit sejaa, veeja zvans skaniigi dzied, kaiminju kakjis glauzhas pie kaajaam suudzas ka maajaam durvis ir ciet.. staaveeju naktii klausiijos dziesmu ko manaas domaas sirds mana dzied...
29.08.2009.
peecpusdienaa, piesauliitee bizmaariite zaalee seedeeja un par savu dziivi domaaja-- par katru mirkli kad ljoti laimiiga biju Dievs man deva uz spaarna punktinju mello kaa pieturas ziimi pie kaa pietureeties kaa jumtu zem kura beedaas patverties punkti kraajaas un spaarni melni man kraasojaas bet... es tachu miilu dziivi, es rotaaties gribu... un teerpties kraasaas koshaas. Dievs mani sadzirdeeja mazos punktinjus lielakos savienoja, daavaaja sparnus man jaunus un kraashnjus kraasaa kas miilai maasa. tagad es rotaajos teerpaa koshi sartaa, un laimiigos mirkljus kas punktinjos likti glabaaju sirdii ....
...ai, bij jauki paardomaas buut!
spaarnus plati izpleshot aizlaidaas kukainis mazais pasaulee laimi veel guut.
26.08.2009.
viens vaards - ilgojos, un tajaa ir viss. ja Tu lasi atveertu sirdi tad visu tai vaardaa dzirdi visu, ko varu es pateikt un arii ko nokluseeju.
Tikai Tu un cits neviens nesadzirdees mani, jo tas mirklis ir bijis starp mums.
26.08.2009.
tajā dienā, kad es neuztraukšos kā Tev iet laikam manai sirdij būs jau durvis ciet. tad, kad nemeklēšu Tavu acu skatu un kad nevajadzēs Tevi blakus beidzies būs viss, kas ir kopā bijis. bet man tagad vajag zināt vai Tev labi klājas sajust roku Tavu turam manējo un kad tuvu esi,acīs ieskatīties ieraudzīt tur vārdos neteikto. sākums, tas tik mūsu stāstam sākums un par beigām nezinu neko.
19.08.2009.
Saule spīdēja lietus lāsē zīmējot mākoņos varavīksni, vienu mirkli tā savienoja zemi un debesi. vienu mirkli tik īsu cik paspēt var pilienā sīkā sauli ieraudzīt vienu mirkli tik garu cik paspēt var domu izdomāt, skatoties zūdošā debesu tiltā.
19.08.2009.
Man tā vēl gribas vasaru izbaudīt, celties agrā rītā uzvilkt kleitu plandošo tik manā iedomās esošo basām kājām pa zāli iet, un jūras malā vējā skriet. bet vasara lēnītēm aizrit bīdamās dzestro rītu .... man tā vēl gribas to pieturēt aiz zieda, aiz saules stara bet tā pamazām aiziet rudenī kopā ar lietavām garām... es paņemšu ābolus zaļos griezīšu sīki un savārīšu iekonservēšu vasaru, paslēpšu zaptes burkā, saplūkšu piparmētras, sasiešu pušķos lielos, bēniņos kaltēties nolikšu, un vasaras smarža pie manis, kopā ar tēju nāks ziemā.... bet vēl es paņemšu atmiņas par šo vasaru raibo un skaisto tās dziļi sirdī ieslēgšu, iesiešu matu pīnēs, paslēpšu gliemežvākos un manās acu dzīlēs. smaidīs tur mana vasara. smaidīs līdz nākamajai....
13.08.2009.
vakar, jūras malā es smiltīs gulēju. vējš man dziesmu dziedāja, un viļņi jūrā kaut ko stāstīja. es klausījos un paturēt to sirdī gribēju... šodien domāju, kādi vārdi dziesmai bija, un ko viļņi man teica, bet neatceros ne dziesmu, ne šalcošās jūras stāstu. bet sirds atcerās --- es tajā brīdī laimīga biju.
02.08.2009.
Es un jūra, jūra un es... gribas par vilni pārvērsties, un vienmēr uz krastu skriet, ar smilšu kāpām satikties, un atpakaļ iet...
ja manis par daudz, lai manis nav nemaz..
31.07.2009.
skumjas šodien man ciemos bija un es tās uzņēmu kamēr lietus lija. skumu, skumu līdz apnika. lietus beidzās, caur mākoņiem saule spīdēja. es uzvilku svārkus raibus un košus iebridu pļavā kājām basām sasmēlos prieku no smaržām, kas gaisā pēc lietus bija. un savu viesi pavadīju,lai iet. un, ja atnāk ciemos, tad tikai mazliet.
31.07.2009.
mazliet skumji man, skatoties, kā vējā virpuļojot un it kā lēnu deju dejojot lido dzeltena bērza lapa. viena, tad vēl un vēl.... vasara rudens ballei pošas... gatavo drānas košas. bet man skumji, mazliet.
30.07.2009.
palaidu sirdi brīvdienās un prātu zaļajās ganībās . kur paliku pati? debesīs zilajās....
30.07.2009.
mēs gribam no ikdienas aizlaisties spārnos debesīs pacelties, ilgi, laimīgi lidot smieklus smejot.
tā mēs lolojam sapņus... un sapņos lidojam, bet mostoties atgriežamies, tepat uz zemes.
29.07.2009.
man patīk šī vasara, tā pilna ar prieku, tādu saulainu, siltu un piepildītu. lai līst lieti,basām kājām pa peļķēm bradāju par dubļiem -nebēdāju. agrā rīta līdzi ar putniem dziedu, un saka man citi, ka šovasar es kopā ar puķēm ziedu . 25.07.2009.
Ja es Tevi mīlēšu es būšu Tev viss saule, mēness un zvaigzne debesīs rīta rasa un vakara krēsla, putna dziesma un tauriņa spārns kas glāsta. lietus, krusa un sniegs tumsa melna un gaisma, jūras vilnis un kalnu galotnes, saules pieliets smilšu tuksnesis, es būšu Tev viss, Ja mani mīlēsi.
bet, ja tas zudīs es teikšu, lai ej es Tevi neburšu un neturēšu, mezglā nesiešu . es Tevi atdošu. man nevajag to, ko es nemīlu.
24.07.2009.
viegli viegli šovakar sirds puksti ritmu sit priecīgi līksmi kā deju dej. prāts gudro, vai atļaut, vai pieturēt. bet sirds sauc to līdzi diet. izbaudu šodienu uzkrāju prieku piepildu šūnu vissīkāko. noderēs dienā kad sirds dziedās dziesmu smeldzīgi skumīgo.
23.07.2009.
Saule spīdēja lietus lāsē zīmējot mākoņos varavīksni, vienu mirkli tā savienoja zemi un debesi. vienu mirkli tik īsu cik paspēt var pilienā sīkā sauli ieraudzīt vienu mirkli tik garu cik paspēt var domu izdomāt, skatoties zūdošā debesu tiltā.
21.07.2009.
lido šodien ap mani iedvesma kā tauriņš, bet nenosēžas uz pleca un nečukst ausī neko. pietuvojas un atkal jau prom. viena rindiņa uzrakstas, otra, bet trešai vairs iedvesmas nav. Nu, ja nav, tad neko. nebūs šodien vairāk par rindiņām divām... `` pieskaros es Tev domās, pārvarot attālumu starp mums..... 17.07.2009.
gaisā virmo vasaras smarža reibinoša. nav vēja, viss pieklusis, tikai kāds putns nakstdziesmu dzied, vairāk nekā nav šovakar. tikai es, manas domas un vakars, mazliet mulsinošs....
15.07.2009.
Te mēs esam uz vienas līnijas Kura savieno mūs Visumā Taisne vai līkne, es nezinu. Sākums tai tur - Bet beigas ... Nav zināms, kur. Vienalga, Kamēr uz vienas līnijas esam nav nozīmes beigu punktam.
13.07.2009.
vēl nenāk miegs... vēl domas skrien un skrien pie Tevis, pie Tevis vien... es tās mēģinu noķert saujā, un sapīt kājas kā zirgiem lai paliek pie manis, tās domas, tās domas.... kas tomēr pie Tevis skrien...
/11.07.2009./
Nolija lietus. nomazgāja debesis spodri zilas. priedei katras skujas galā ūdens pilienā saule spoguļojas.
/10.07.2009./
diena pēc dienas, naktis, un atkal jau dienas, nedēļās sienas un mēnesī krājas, mēnesis viens un otrs trešais, ceturtais, piektais, skat jau pusgads pagājis laiks nemanot aizskrējis, ziemai aizejot,vasarai pavasari nomainot. uz mirkli apstājos un mazliet atskatos īsu brīdi, tikai mazliet, un varu tālāk iet :)
08.07.2009.
saule skūpsta svelmaini karsti vējš noglāsta plecus un izjauc matus es ļaujos un aizverot acis nokļūstu tajā mirklī, kad rokrokā gājām, un pirkstu galos sajūtas pulsēja....
/30.06.2009./
es palaižu Tevi pa vējam kā pieneņu pūku viegli un pati kā pūka ļaujos lai vējš mani tālumā nes
varbūt tālā pasaules malā varbūt kādā pļavā zaļā varbūt... mēs starp pienenēm satiksimies
06.06.2009.
vīns glāzē uz vaiga asara rūgta šokolāde uz mēles. labāk nerunāt nepateikt kautko lieku klusums šovakar mans draugs.
22.05.2009.
Ja es Tev tagad pieskartos, Ja Tu man tagad pieskartos ar pirkstu galiem, ar lūpām, ar skatienu.... augumi satiktos pieskārienā...
o7.05.2009.
tajā bildē ko zīmēja saule es biju starp zaļajām lapām es biju tā gaisma tas mirdzums tai bildē ko šodien zīmēja saule
/19.04.2009./
pārskrien pār istabu solīšiem maziem saules zaķēns... lai skrien šodien es neķeršu to nespēlēšu spēlītes es ļaušu lai skrien lai....
19.04.2009.
es sevi zīmēju ar zīmuļiem tie saulē izbaloja ar ūdenskrāsām krāsoju tās lietus aizskaloja un tad ar vārdiem sevi rakstīju, kā dzejoli kā pasaku reiz bija, bija, bija... reiz....
/19.04.2009./
pieskaras vēja nesta spalva vaigam un noglāsta mani mierinoši pieskaras sirdij manai tavs acu skats un samīļo mani cieši
/19.04.2009./
es tur biju, uz tā mākoņa ko vēja spārni tālumā aiznesa es jūru redzēju un mežu galus un sauli tik tuvu sajutu ... es aizvēru acis, un lidoju, lidoju, tik tālu lidoju... es palikšu uz tā mākoņa... un mūžam tur debesīs lidošu... /18.04.2009./
skumjas....skumjas kā milzu mākonis ko vējš projām nespēj dzīt un laikam jau šoreiz nevajag jāizsāp jāpārsāp jāizraud.... skumjas no sirds prom...
/18.04.2009./
Domās pieskarties....sajust to siltumu pieskarties...sajust sirds pukstus pieskarties...sajust lūpu maigumu pieskarties ...sajust tevi ... sajust un pieskarties un būt....
/03.04.2009./
vēl nenāk miegs... vēl domas skrien un skrien pie tevis, pie tevis vien... es tās mēģinu noķert saujā un sapīt kājas kā zirgiem lai paliek pie manis tās domas, tās domas.... kas tomēr pie Tevis skrien.
/30.03.2009./
vējš, kas mākoņus dzenāja sajauca manus matus tie kutināja man degunu un es aizvēru acis... skudriņas skrēja pa muguru, es jutu, tu manī skaties, un tavās acīs aizvērtās puspasaules varēja redzēt...
Viena maza zvaigznīte divas, trīs... visas visas tālu debesīs. viens tavs glāsts, un vēl viens pieskāriens.... Tuvu, tuvu --- Mīlu to. Tuvumu.
Viegli no zemes atrauties augstu debesīs pacelties lidot un planēt tai bezgalībā.... Viegli sirds gavilē Kļuvusi brīva kā putns Viegli, tik viegli tā būt.....