trešdiena, 2014. gada 5. novembris

Es pa vidu stāvu Daugavā
Tilta abi gali pazūd miglā - pelēkā.
Rīgas torņu gaiļi tajā tinušies
Zaķu salas tornis paslēpies,
Vanšu tilta smailē mākonis
Kāds aizķēries.
Bet Gaismas pils kā kalns,
Ar virsotni, kas sniedzas debešos.
Viss, it viss ir miglā.
Arī es.
kāds vieglu roku,
iemērcis otu 
baltajā krāsā, 
zīmē debesīs 
mākoņu gleznas

triepieniem ašiem
top abstraktā māksla
ko nožāvē garām
skrienošais vējš

es ilgi lūkojos
mākoņu gleznās
un to vieglumu
savās acīs
saglabāt vēlos...