pirmdiena, 2013. gada 10. jūnijs

noķēru aiz astes
to mirkli, kad smaids
lūpu kaktiņos mīt
un piesēju vējā,
lai neaizbēg,lai plivinās
un pa vējam lidinās.
tepat, manu acu priekšā.
iegravēju ledū
plānajā, kas pār
peļķēm pārvilcies,
lai neaizbēg,
lai saulē mirdz
lai ir tepat,ar mani
rudenī...
noslēpu lapu kaudzē
lai čabinās, lai ietinās
lapās krāsainās
tas mirklis,aiz astes
ko noķēru./09.11.2010./

piektdiena, 2013. gada 7. jūnijs



upe viņus nesa līgani un viegli...nedaudz pulsējot, pilsētas uguņos ņirbot...tā bija laipna un labvēlīga, un tikai sēžot mazajā laiviņā, upes vidū, viņa aptvēra, cik tā ir liela - UPE.
 ...un tad vēl bija ceļš cauri sirreālajiem tuneļiem, kur viņu pārņēma sajūtas, ka iepeld no vienas pasaules otrā, lai pēc brīža atgrieztos.
 Putni, vardes, smaržas, pilsētas klusums un pilsētas troksnis, krāsainā strūklaka, gaismas no tiltiem ūdenī....tas viss, un vēl daudz kas  bija, bet pāri visam tāda pasakaini viegla sajūta....
Esmu laimīga, ka tagad zinu arī šo viegluma sajūtu, kas paceļ pussolīti augšup virs ikdienas.

trešdiena, 2012. gada 28. novembris

Man tikai vienu vajag,
 tikai mazuliet,
 lai migla izklīst,
 dūmaka,
 lai zūd,
 lai saule
 ceļu preti
 zemei rod...

svētdiena, 2012. gada 29. janvāris

joprojām es gaidu
ik vakaru,
pat tad, kad zinu
- nebūsi,
kā solījumu pildot.
te un tieši šai mirklī,
 - mīlot.

sestdiena, 2011. gada 17. decembris

 Man pilna sauja mazām mazītiņām papīra sirdīm. Dīvaini, bet šovakar  tās mani silda... sēžu, skatos, pārberu no saujas saujā, mazos zeltainos papīra gabaliņus un, sajūtu ko netveramu, liegu man pieskaramies. Tādu kā apjausmu, ne līdz galam vēl skaidru. Bet gaišu, gaišu kā Piena ceļu vasaras debesīs. Kā vasaras nakti - gaišu, reibinošu un daudzsološu...

 Mazās sirsniņas mani noķērušas savā varā, un es kā Kajs Sniega karalienes pilī, lieku no tiem vārdu -MĪLESTĪBA.

svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Caur porām, šūnām 
caur matu galiņiem, 
no acīm mirdzošām 
pasaulē dodas 
mans prieks.
mazdrusciņ palēkdamies,
dziesmiņu dungodams 
un visiem pa kripatai 
acu mirdzumu dalīdams.
aiziet mans prieks. 
pasauli apgājis 
devis un dalījies, 
dāvinājis, 
vēl lielāks tapis,
pie manis atgriežas 
mans prieks.

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

sākums

2011.gada februāris.
Kurš kuru atrada un ieraudzīja?
Kurš ir Princis un kurš Lapsa, un kurš īsti ir Mednieks un kurš medījums?
Bet,sākās viss tā....reiz bija sieviete, kura iepazīšanās portālā sarakstījās ar kādu puisi, interesantu vēstuļu rakstītāju, tomēr...kaut kas pietrūka. Nebija dzirksteles. Viņš aicināja iet uz Valsts Mākslas Muzeju, uz kafejnīcu, uz slidotavu, bet tālāk par aicinājumiem netika. Sieviete sarakstījās vēl arī ar citiem, vīriešiem,  pa vidu bija arī uz aplam neveiksmīgu randiņu.
Muzeju puisis turpināja rakstīt vēstules, garākas un īsākas, zvanīt, telefona sarunas bija garas un reizēm fonā varēja dzirdēt kāda smieklus, komentārus, par ko tika teikts - tas ir mans draugs, kurš pagaidām, kamēr risina savu dzīves situāciju, dzīvo pie manis.
Un tad, kādā no janvāra pēdējām dienām, sieviete publicēja vairākus savus dzejoļus portālā ‘’draugiem. lv’’  Saņēma daudz komentārus, vēstules, atzinīgus vārdus no  pavisam svešiem cilvēkiem, gan sievietēm gan arī no vīriešiem.
1. februārī  Viņa saņēma uzaicinājumu draudzēties no kāda Vīrieša, kurš teicās lasījis  viņas blogu. Esot ļoti paticis, aizķēris, izteica arī kritiku. Rakstīja, arī, ka bildes patīk, ka Viņa ir simpātiska - flirtēja. Sarakste attīstījās ļoti strauji un interesanti.  Viņa nevarēju sagaidīt, kad darbā tiks pie interneta, lai redzētu vai nav kāda vēstule. Un lielākoties, vienmēr bija. Vīrietis aicināja  satikties. Bet, tā nedēļa Viņai bija ļoti aizņemta( kas gadās reti), vienā vakarā bija darbā dežūra, nākamajā paredzēts doties uz baseinu, tad beidzot ar To pusi slidot, tad draudzenes dzimšanas diena, un visbeidzot pašai vārda diena.
Vienvārdsakot, ļoti aizņemta sieviete . Vīrietis neatlaidīgi aicināja tikties, kaut vai pēc baseina, un sieviete pat vienā vēstulē rakstīja ''nu klau, ja tik ļoti gribi satikt,  vai tiešām nevari drusku paciesties? ''
Trīs dienas bijām intensīvi sarakstijušies, ceturtdienas vakarā baseins tika atcelts, un Viņa deva ziņu,Vīrietim, ka, ja nu tik ļoti vēlas satikt, tad ir iespēja.... (jāpiebilst, ka Viņai tai dienā bija ļoti slikts garastāvoklis pēc sociālā dienesta apmeklējuma) ,nākot no darba mājās, Vīrietis piezvanija un viņi sarunājām pēc stundas satikties.(Sieviete esot izklausījusies ļoti nīgra un viņš pat padomājis vai ir vērts tikties.)
Sieviete sapucējās, Vīrietis atbrauca pēc viņas, uzdāvināja 3 skaistas rozes un viņi aizbrauca uz mazu jauku kafejnīcu. Pārvarēja sākuma mulsumu un sāka sarunāties. Un tad, tad viņš pateica kaut ko, par ko viņa apjuka. Vinš bijis tas, kurš drauga dzīvoklī uz laiku dzīvoja, kura smieklus un komentārus viņa fonā dzirdēja, kad runāja pa telefonu ar To puisi,  aicinātāju slidot....Viņš Vīrietim esot rādijis bildes, sakot ''redzi, ar kādu smuku meiteni es sarakstos''  -- un tai brīdī, kad viņš ieraudzījis bildes, kad lasījis blogu, Vīrietim  esot bijis skaidrs,--viss man viņa jāsatiek. Jāsatiek, pirms satiek kāds cits. Tāpēc arī bijis tik neatlaidīgs.
 3,5 stundas aizskrēja ātri, runājamā bija daudz, viņi atrada daudz kopīga, noskaidroja, ka droši vien kādu laiku viens otram garām staigājuši, nenojaušot par otra esamību ( izrādās, kādu laiku dzīvojuši pavisam netālu, bet bērni mācījušies vienā skolā).
Kafejnīcu slēdza ciet, bet viņi turpinājām vakaru pastaigā pa Vecrīgu. Vakaru, kurš beidzās 2 naktī, atvadoties diviem apjukušiem cilvēkiem, kuri mēģināja salikt domas un emocijas plauktiņos
. Nākamjā dienā Sievietei bija sarunāts iet slidot ar  To puisi. Viņa aizbrauca, bet saprata, ka gaida, kad tā stunda slidotavā beigsies. Vīrietis pa to laiku bija nervozējis, domādams, un ja nu viņai iepatīkas otrs?Bet nē. Viņa jau bija izvēlējusies iepriekšējā vakarā.
 Nu...un tad bij saruna pa telefonu gandrīz visu nakti, pa jokam pasūtīto brokastu maizīšu atvešana sestdienas vēlajām brokastīm, ciemošanās pie draugiem, satikšanās vārda dienā, satikšanās katru vakaru, garas garas sarunas, vēlme uzzināt vairāk, vairāk un vairāk...nedēļa kopā. ļoti ļoti daudz kopā. cik vien ikdiena atļāva.
 Ir tāda sajūta, ka mēs esam pazīstami sen sen. Tikai kādu brīdi neesam bijuši kopā. Un tagad atkal esam.
Tā tas viss sākās. Un joprojām turpinās.