vēsa roka uz karstas pieres

glāsts, mierinoši maigs

azote - slēptuve

no ikdienas skrējiena,

Tu, mans, pavisam mans.

ļaut Tev dzert mani, lūpām

apēst ar acīm pa gabaliņam

turēt tik cieši, cik cieši vien vari

es Tava, pavisam tava.

gaišāki rīti, saule virs kokiem

diena garumā stiepjas

nebēdnīgi svilpo putni

pavasari jūtot

krāsaini pumpuri

pūkaini pūpoli

virzas zaļumi-

sludina pavasari

smaržo mežs, var just

sulas koku dzīslās

jau krājas.

gaisā virmo

pavasara tuvums.

/13.02.16./